Tā. viss ir slikti un būs vēl sliktāk. Tieshi tapēc es gatavojos tam un jau laikus šņorēju kediņas un eju pēc gardās tabaciņas.

Kad atnākšu apakaļ, lai viss butu pa gramu labāk. Tie ir draudi!

Bet ja ne, tad vai nu tapēc tie raudāja? Nē, dziedāja cik jaudāja!

nenormāli jauka Pjotr Sapegin filmiņa par mīlestības mulsinošo iedabu:

http://www.youtube.com/watch?v=fZPwoA8JEX4

paldies Margaritai par info;)

šodien žūpuļzirgs..

1)Šķiet, šodien esmu ticis pie kolosālākākākā pēdējo piecu gadu pasūtījuma

2) otrā vietā alus dvingas atziņa- nav vērts pērles iemainīt pret sūdiem.

3)trešā vietā ideja par uzņēmumu kadru rotāciju savā starpā- nevienam nav noslēpums, ka strādājot kādā konkrētā sfērā ar laiku rodas sava izpratne par lietām, profesionālais rūdījums un sava veida rutīna. Nav grūti paņemt atvaļinājumu, pagulēt mājās/aizbraukt uz laukiem/Taizemi/Ēģipti, bet tas ne vienmēr atrisina problēmu saknē, jo arī atpūšoties domas atgriežas pie nepadarītajiem darbiem, iespējamajiem risinājumiem, utt. Iespējams diezgan interesanti būtu apmainīties uz konkrētu laika sprīdi darba vietām un pienākumiem ar citas sfēras darbinieku, tas varētu dot labāku izpratni par sava darba labumiem, trūkumiem, uzlabojumiem, ko iespējams veikt, utt, utjp. Tas viss iespējams jau eksistē un ir pārbaudīts. Man radās tāda doma tikai tapēc, ka šaušalīgi piegriezās programmēt, kad galīgi vairs nenesas prāts uz to un zīmēt ko jaunu un interesantu, kad vienīgais, ko gribas ir gulēt un lai neviens netraucē. Tieši tālab sadomāju, ka iespējamais risinājums globālai idejiskai impotencei un darba nespējai varētu būt viena mēneša darbs pilnīgi svešā sfērā un tieši tas, kas šobrīd man kārojās ir zāles pļaušana , teļu potēšana pret masaliņām, jebkāda cita fiziska darba darīšana. Savā gadījumā izvēlētos rakt zemi, nest cementa maisus un pusdienās apēst kādu soļanku un resnu kotleti, vai vadīt C vitamīna reklāmas kampaņu vai šī paša vitamīna ražošanu:)

savu zināšanu un iepriekšējo veikumu strukturēšana/sakārtošana daudzreiz pielietojamās vienībās dod kolosālu projektam nepiecieshamā laika samazinājumu. aš bail paliek cik lielu:)

ps. dziedam visi reizē: “pa ra papa rā pa ra pa rāaaaaaaaa!!! mēs esam kabinets!”

Wallace& Gromit veidotājiem ir multene par aitiņu, kura šķiet no “a close shave” filmiņas ir izrādījusies tīri jēdzīgs/gana naudīgs tēls tālākai attīstībai sērijās “Shaun - The Sheep” pie tā arī ķersimies:)

iemācīju vakar mazajai māsai kā saka karpa, parunājos ar kaķi, noskatījos “Toro Scatenato” un ievēroju šonakt, ka man pūst auss- vai tie būtu mīlestības izsitumi, svešo spēku invāzija, vai tomēr paša ne pārāk labās idejas pa nakti nograuzušas ausi? Tiec nu gudrs.

gāžas te tāda sniega un lietus masa no debesīm, bet es jau jūtu- drīz būs!

mācamies no galvas un dziedam līdzi:

Vaboles ir modušās un uzvelk bikses kājās braši
Kaķis kaktā sēž un nožāvājās plaši
Ir pavasaris atnācis, ir pavasaris atnācis.

dziesmas lirika tā teikt ir šeitan:

“…Skanējumā saklausāms gan 80-to gadu new wave, gan dark disco, gan Vakareiropā šobrīd tik populārais gothic un kniebēju stils, kura saknes meklējamas Transilvānijā….”

ps. un ja nu jūs nezinat, kas ir “kniebēju stils” , tad arī to visu var šeitan palasīties: http://www.pk25.info/index.php?l=306